[DIZAINA
ROKRAKSTS ]
Evijas Dāboliņas darbos sastopas divas pasaules: teatrāla monumentalitāte un minimālistiska elegance.
Raksturīgākās iezīmes:
-
tīras līnijas un spēcīgi silueti,
-
izteiksmīgi audumi ar bagātu faktūru,
-
rūpīgi veidota drapērija un slāņojums,
-
harmoniska krāsu palete - no dziļiem zilajiem līdz klusināti zeltainiem un zemes toņiem.
Rezultāts ir tērpi, kas gan kustībā, gan statiskā pozā veido izteiksmīgu, emocionāli piesātinātu klātbūtni.
Viņas daiļrades centrā vienmēr ir bijis latviskās identitātes un simbolikas mantojums – to izzinot, pārradot un caur māksliniecisko formu nododot skatītājam.
Iveta Apkalna tiek uzskatīta par vienu no pasaules vadošajām solistēm - instrumentālistēm.
Marina Rebeka ir viena no mūsu laika vadošajām soprāniem, kuru klausītāji un kritiķi slavē par satriecošo tembru, izcilo muzikalitāti, nevainojamo tehniku un aktiermeistarības dramatisko inteliģenci.
Marina rebeka
Reinis Zariņš
Reinis Zariņš, viens no Latvijas ievērojamākajiem talantiem, dziļi pārdomātu interpretāciju meistars, spožs solists un prasmīgs kamermūziķis.
Jānis Porietis ir pirmais metālpūšaminstrumentālists, kas ticis nominēts un saņēmis Lielo mūzikas balvu, izcils trompetists.
Jānis Porietis
Evijas Dāboliņas radītie tērpi ir bijuši neatņemama sastāvdaļa daudzu izcilu mākslinieku skatuves tēlā un vizuālajā stāstījumā. Viņa strādā ar personībām, kuru klātbūtne prasa gan estētisku izsmalcinātību, gan dramaturģisku precizitāti - tērpus, kas spēj izcelt unikālo balss, talanta vai rakstura skanējumu.
Viņa veidojusi vizuālo tēlu pianistam Reinim Zariņam, kura koncertos nepieciešama gan iekšēja intensitāte, gan izsmalcināta formu tīrība. Evijas darbi papildinājuši arī dzejnieces Māras Zālītes uzstāšanās, palīdzot tērpam izstāstīt poētisku, simboliem bagātu stāstu. Arī dziedātājai Ievai Paršai viņa radījusi skatuves tēlus, kas saskan ar mākslinieces vokālo amplitūdu un dramatisko izteiksmi.
Evija veidojusi tērpus Baibai Sipeniecei-Gavarei, kur lakoniska elegance sastopas ar spilgtu personības klātbūtni. Komponista Jēkaba Jančevska koncertos un pirmatskaņojumos viņas radītie tērpi piešķir telpai vizuālu smalkumu, bet pasaulslavenajai dziedātājai Marinai Rebekai Evija veidojusi tērpus, kas atbilst starptautiska līmeņa estētikai un skatuves prasībām. Tāpat viņa strādājusi ar diriģentu Ivaru Cinkusu, radot vizuāli cēlus un kustībai pielāgotus tērpus, un komponisti Lolitu Ritmani, kuras publiskajos notikumos tērps kalpo kā cieņpilns tilts starp kino, mūzikas un kultūras pasauli.
Svarīga Evijas darba daļa ir arī sadarbība ar Valsts akadēmisko kori “Latvija”, kura īpašajiem uzvedumiem viņa radījusi vienotu, majestātisku vizuālo identitāti. Savukārt ērģelnieces Ivetas Apkalnas koncertos viņas tērpi akcentē gan mākslinieces kustības amplitūdu, gan instrumenta grandiozitāti, vienlaikus saglabājot skatuves eleganci un dramaturģisku saskaņu. Trompetists Jānis Porietis, kuram 2018. gada Dziesmu un Deju svētkos bija piešķirta simboliskā Sprīdīša loma kopā ar ērģelnieci Ivetu Apkalnu, un kura tēlu Evijas radītais tērps pārvērta par spilgtu latviešu kultūras metaforu. Un vēl daudzi citi izcili mākslinieki ir uzticējuši Evijai savu skatuves tēlu.
UZVEDUMI
-
Imants un Ziedonis Radio koris, solisti R.Kaupers, rež. Uģis Brikmanis
-
O, Fortūna! Hor. Agris Daņiļevičs
-
No zobena saule lēca, rež. Uģis Brikmanis
-
Lec, saulīte! Rež. Elmārs Seņkovs
-
Teātris, Rīgas svētki, rež. Uģis Brikmanis
-
XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (2015), 1702 tērpi deju uzvedumam
-
Kaspars Zemītis - muzikāls dejas uzvedums
-
TDA Teiksma uzvedums Brīdis pirms, rež. Reinis Suhanovs
-
Dejas uzvedums Gredzenus mijot, rež. Jānis Znotiņš
-
30.jubilejas rokopera Lāčplēsis (2018), rež. Viktors Runtulis
-
Tērpu un deju uzvedums Krustdūriens (2007), hor. Rūta Nordmane
-
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, deju uzvedums Māras zeme, 7400 tērpi.
-
Deju uzvedums Kal mani no jauna, rež. Dace Micāne –Zālīte, hor. Jānis Purviņš